Franču jaunā viļņa stilā minimalistisks iemīļoto scēns, melnā un baltā, 1950.–1960. gadu Eiropas kino tonis. Pāris stāv tuvu, bet nepieskaras, klusā tuvība izteikta caur tuvumu, nevis darbību. Sieviete nedaudz noliecas pret vīrieti; vīrietis raugās gar viņu, pārdomājoši. Vienkārši, nepārmērīgi apģērbi — trenčkoci, vilnas kažoki, adītās džemperi, klasiskie krekli. Nav glamūra, nav stilizācijas pārmērības. Dabiskas sejas, minimāla grima, autentiski izteikumi. Notikums notiek tukšā pārizas ielā v šaurā Eiropas alejā, agri no rīta v apmācies dienas gsmā. Kafejnīcas krēsli sakrauti, velosipēds pie sienas, akmens tekstūras, zvērtas žalūzijas. Statiska kamera, līmeņa kadrēšana, plaša negatīvā telpa, nepilnīga kompozīcija. Mga dabiskā gsma, mgās ēnas, subtila 35mm filmu grauds. Emocijas izteiktas caur nekustību, klusumu un neatrisinātu spriedzi — mīlestība klāt, bet neizteikta. Minimāla dialoga enerģija, poētisks realizms, klusā ilgas, cilvēka trauslums. Iedvesmota no Godarda / Truffaut, antidramatiska, novērojošā kino, lkmetīga tuvība, pārdomāta romantika, mākslas nama melanholija